Dievkalpojumi klostera ,,Marija,Pestītāja Māte'' baznīcā. Svētdienās pl. 12.00 un darbadienās pl. 7.30.
Ikšķile ir tā vieta,kur pirms vairāk nekā 800 gadiem aizsākušies Latvijas un pat Eiropas nozīmes vēstures notikumi. To liecinieki ir vecākās sakrālās mūra celtnes drupas uz Sv. Meinarda salas Daugavā. Подробнее.
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīca būvēta pēc I. Kundziņa projekta 1931. - 1933. gadā. Padomju varas gados baznīca izmantota kā Latvijas Valsts bibliotēkas grāmatu glabātuve. Подробнее.
Ikšķiles Sv. gara pareizticīgo baznīca ir Latvijā mazākais pareizticīgo dievnams. Подробнее.
2002. gada 18. jūnijā tika ielikts dievnama pamatakmens. 2007. gada rudenī celtniecība tika pabeigta. Baznīcas arhitekts Gints Veilands. Celtniecības darbus organizēja mācītājs Elmārs Pļaviņš. Подробнее.
Baznīcas altāris ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis, izgatavots no sarkankoka 1901.gadā pēc arhitekta V.Bokslafa meta R.Heizermaņa darbnīcā. Подробнее.
90. gadu beigās celta kādreizējās vasarnīcas vietā, daļēji saglabājot sienas, projekta autore L. Kļešina, daļa ikonu izgatavotas Lietuvā. Подробнее.
1930. gada 31. augustā dievnamu iesvētīja. Baznīcas zvans tika atliets Rīgā Švenna zvanu lietuvē. Zvanu rotā uzraksts ''Dzīvos saucu, mirušos apraudu...'' Подробнее.
Baznīcas zvans ir viens no lielākajiem Latvijā, tā sānus grezno uzraksts ’’Kad Tu šodien dzirdi manu balsi, nenocietini savu sirdi’’. Подробнее.
Baznīcas pirmsākumi meklējami 13. gs., tā ir viena no vecākajām Latvijas baznīcām. Par tās būvi stāsta vairākas teikas un leģendas. Dzejnieci Aspaziju tās iedvesmojušas uzrakstīt lugu "Torņa cēlējs". Подробнее.
Pamati koka baznīcai likti 1802. gada 30. aprīlī, bet iesvētīta tiek 1804. gada 2. novembrī. No 1856. - 1857. gadam tiek uzcelts mūra dievnams. Подробнее.
Baznīca celta 1891. gadā. Baznīcas pamatos ir iebūvēta cinka kaste ar dažām monētām un papīra lapu ar uzrakstu. Подробнее.
Draudzi izveidoja 1840. - 50. gados, bet dievnamu uzcēla 1867. gadā, dievkalpojumus noturēja latviešu valodā. Подробнее.
Baznīca celta 1795.gadā ar Menģeles muižas īpašnieku Šeinfogelu atbalstu. Gadsimtu gaitā tā nav būtiski mainījusies. Baznīcas pamatapjoms – mūra, bet barokālais tornis – koka. Подробнее.
